Virsmu sistēma atpazīst pēc materiāla veida, nevis pēc loksnes biezuma. Agrāk pazīme bija tieši biezums, un kamēr virsmas bija 28 un 38 mm, tas sakrita. Ar plānajām virsmām 16, 18 un 20 mm sakritība beidzās: tāda loksne tika skaitīta kā parasta skaidu plātne.
Trīs dažādi jautājumi — trīs dažādi saraksti
Piederība virsmu grupai atbild nevis uz vienu jautājumu, bet uz trim, un atbildes nesakrīt:
- Vai zāģē kā virsmu — sava apmale un zāģēšana uz vienu pusi. Šeit ietilpst visas virsmas, arī plānās, un vēl iegremdētie rokturi un sienas paneļi.
- Vai ir postformings — noliektā mala no apakšas. Iegremdētie rokturi un sienas paneļi no šī saraksta izslēgti: postforminga tiem nav, bet agrāk to zīmēja rasējumā un 3D, kaut dzīvē tā nav.
- Pēc kāda tarifa zāģē. Rokturi un paneļi izslēgti arī šeit: to zāģēšanu rēķina pēc biezuma kā agrāk.
Saraksti tiek vesti atsevišķi apzināti. Divi no tiem pašlaik sakrīt līdz elementam, taču atbild uz dažādiem jautājumiem: tiklīdz parādīsies virsma bez postforminga vai panelis, ko izlems tarificēt kā virsmu, tie izšķirsies.
Ko tas nozīmē praksē
- Plānās virsmas 16, 18 un 20 mm apstrādā kā biezās: tā pati apmale, maliņa un pakalpojumi.
- Iegremdētos rokturus un sienas paneļus zāģē pēc virsmas noteikumiem, bet bez postforminga un bez virsmas zāģēšanas tarifa.
- Zāģēšanas un apmalošanas pakalpojumi tiek aprēķināti viennozīmīgi: materiāls nonāk vienā grupā, nevis divās uzreiz.
Ja materiāls uzvedas ne tā, kā gaidāt, skatieties katalogā tā veidu, nevis biezumu.